Labējo ekstrēmistu valdības plāno samazināt pētniecībai Eiropā miljardu apmērā

Labējo ekstrēmistu valdības plāno samazināt pētniecībai Eiropā miljardu apmērā

Labējo partiju pieaugums valdībās visā Eiropā rada bažas par zinātni. Šīs partijas, kuru uzmanības centrā galvenokārt ir imigrācija, pēc politikas ekspertu domām, izrāda nelielu interesi par pētījumiem. Nīderlandē, kur pret islāmu vērstā Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija (PVV) jūlijā izveidoja koalīcijas valdību, pētnieki gatavojas budžeta samazinājumiem 1 miljarda eiro (1,1 miljarda ASV dolāru) apmērā, kas ir sliktākais pēdējo desmitgažu laikā.

"Mēs runājam par vēsturiskiem samazinājumiem," saka Kaspars van den Bergs, Nīderlandes universitāšu jumta organizācijas prezidents. "Tas ir patiešām pārsteidzoši, cik smagi pētniecība, izglītība un inovācijas tiek skartas visās nozarēs."

Itālija, Ungārija, Slovākija un Horvātija arī ir ievēlējušas valdības, kurās ietilpst labējās partijas. Ir jūnijā populistiskās partijas guva panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un septembrī Austrijas Brīvības partija vadīja aptauju štata vēlēšanās.

Lai gan ir izņēmumi, saskaņā ar Léonie de Jonge no Groningenas universitātes Nīderlandē, šīs puses parasti nav ieinteresētas pētniecībā un inovācijās, atstājot zinātniekus neaizsargātus pret samazinājumiem.

Drastiski griezumi

Nīderlande, kas pasaules zinātnē ir virs vidējā līmeņa, ir to valstu vidū, kuras savā pētniecības sistēmā piedzīvo krasas izmaiņas. Valdības budžets, kas tika publicēts pagājušajā mēnesī, ierosināja gandrīz 1 miljardu eiro gadā samazināt universitātēm un pētniecībai, kā arī samazināt atbalstu pētniecības dotācijām agrīnās karjeras pētniekiem, atvērtajai zinātnei un starptautiskiem studentiem.

Samazinājumi ir līdzvērtīgi aptuveni vienas lielas universitātes likvidēšanai valstī, kurā ir tikai 14 universitātes, saka van den Bergs. Vairākas augstskolas jau vasarā iesaldējušas jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Amsterdamas Universitāte ir raksturojusi samazinājumus kā lielākos kopš 80. gadiem.

Viens no lielākajiem budžeta upuriem ir 2022. gadā ieviestās stipendijas jaunuzņēmumiem un stimuli, lai jaunajiem un esošajiem zinātniekiem nodrošinātu vienreizējus 300 000 eiro grantus, piemēram, lai algotu doktorantus un laborantus.

"Šo stipendiju mērķis bija radīt vietu neatkarīgiem, zinātkāres virzītiem pētījumiem, vienlaikus samazinot darba spiedienu," saka Edijs Brummelmans, Amsterdamas zinātnes un politikas grupas Young Academy priekšsēdētājs. Nīderlandes akadēmiķi pēdējos gados vairākkārt pieteikuši streiku, lai pievērstu uzmanību lielajai darba slodzei.

Taču bez šiem līdzekļiem jaunie akadēmiķi būs vēl vairāk atkarīgi no nozares konkurētspējīgām dotācijām un jau tā pārslogotās Nīderlandes Pētniecības padomes (NWO), viņš piebilst.

NWO arī saskaras ar samazinājumiem: izmaiņas katru gadu no tās budžeta zinātniskajai infrastruktūrai atņem 30 miljonus eiro. Tās finansējums atvērtajai zinātnei tiks samazināts uz pusi.

Atsevišķā samazinājumu paketē jaunā valdība samazināja pēdējās Nīderlandes Nacionālās izaugsmes fonda daļas, kas atbalstīja zaļā ūdeņraža projektus un medicīnisko pētniecību, tādējādi ietaupot 6,8 miljardus eiro.

Koncentrējieties uz imigrāciju

Starptautiskie studenti ir arī valdības redzeslokā. Koalīcija vēlas samazināt uzņemto skaitu un, lai to nodrošinātu, no augstākās izglītības budžeta atgriež gandrīz 300 miljonus eiro.

Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pārstāvis skaidroja, ka valdība nolēmusi par prioritāriem izvirzīt drošības, veselības aprūpes jomas un nodrošināt, lai "cilvēkiem būtu vairāk naudas kabatā" (valdība samazina ienākuma nodokli). "Diemžēl, lai tas būtu iespējams, daudzās jomās, tostarp izglītībā un zinātnē, būs nepieciešami samazinājumi."

Nīderlandes parlaments apsver "līdzsvarotas internacionalizācijas" likumu, kura mērķis ir novērst angļu valodas mācīšanas un pētniecības pieaugumu, kas ir palīdzējis piesaistīt starptautiskus talantus.

Lai satrauktu augstskolas, likuma pieņemšanas gadījumā visās bakalaura programmās būtu jāsaņem atļauja mācībām angļu vai citā svešvalodā.

Cik daudz kursu varētu piespiest pāriet uz holandiešu valodu, joprojām nav skaidrs, saka van den Bergs. Taču šis solis varētu izraisīt ārvalstu akadēmiķu aizplūšanu, kuri nevēlas vai nevar mācīt šajā valodā. "Pastāv bailes no talantīgāko cilvēku aizplūšanas," viņš piebilst.

Politika atbilst to partiju mērķiem, kuru galvenā problēma ir imigrācija, saka de Jonge. "Dienas beigās tas ir vienīgais, kas viņiem rūp," viņa saka. "Jūsu vēlētājiem nerūp inovācijas."

Lai gan bažas rada vienaldzība pret pētniecību, šādas partijas bieži vien ir arī naidīgas pret universitātēm, kuras tiek uzskatītas par kreiso "indoktrinācijas" bastionu, viņa piebilst, padarot augstāko izglītību par vilinošu samazinājumu mērķi.

Nolaidība pret zinātni

Itālijā, kur labējā partija Itālijas brāļi nāca pie varas premjerministra Džordžijas Meloni vadībā 2022. gadā, universitāšu finansējums šogad faktiski tika samazināts par aptuveni 500 miljoniem eiro, kā rezultātā budžets ir aptuveni 9 miljardi eiro, norāda Itālijas universitāšu rektoru konferences pārstāvis. Valdības pārstāvis atbildēja, ka liela daļa no šī krituma ir saistīta ar finansējuma pārcelšanu uz 2023. gadu.

Zinātnes nolaidība ne vienmēr attiecas tikai uz galēji labējiem. Francijas jaunā centriski labējā valdība ir pievīlusi zinātniekus, atceļot ilgtermiņa budžeta palielinājumus, mēģinot samazināt valsts parādu.

Taču ar imigrāciju apsēsto galēji labējo partiju uzplaukums īpaši negatīvi ietekmē pētniecību, saka Roberts Jans Smits, Nīderlandes Eindhovenas Tehnoloģiju universitātes valdes prezidents. "Šīs ir viena jautājuma partijas," viņš saka. "Runājot par zinātni, šķiet, ka viņiem tas ir vienalga, un viņiem nav politikas."